Rough cut capacity planning: pārbaudiet MPS ar RCCP

Sākums » Resursi » Rough cut capacity planning: pārbaudiet MPS ar RCCP

Aptuvenais lasīšanas laiks: 11 minutes

Ražošanas pamatplāns nosaka, ko plānojat saražot. Rough cut capacity planning jeb aptuvenā ražošanas jaudas plānošana ļauj pārbaudīt, vai kritisko resursu jauda ir pietiekama šī plāna izpildei. Tas jāpārbauda, pirms iepirkumu, ražošanas un pārdošanas komandas sāk rīkoties pēc plāna, kuru rūpnīca nespēj izpildīt.

Aptuvenajā ražošanas jaudas plānošanā (RCCP) plānotos ražošanas apjomus pārrēķina galveno resursu noslodzē un salīdzina to ar pieejamo jaudu. Tas ļauj jau laikus izlemt: saglabāt ražošanas pamatplānu, mainīt apjomus vai termiņus vai arī nodrošināt papildu jaudu.

Taču sabalansēta nedēļas noslodze vēl nenozīmē, ka ražošanas uzdevumus varēs izpildīt vajadzīgajā secībā. Iekārtai kopumā var būt pietiekami daudz darba stundu, tomēr brīdī, kad tā vajadzīga steidzamam pasūtījumam, tā var nebūt pieejama. Izmantojiet RCCP, lai pārbaudītu, vai varat uzņemties plānoto ražošanas apjomu izpildi, un pēc tam ar SkyPlanner APS izveidojiet saskaņotu grafiku attiecīgajiem ražošanas darbiem. Arcturus aprēķina darbu izpildes laikus atbilstoši jūsu resursiem un prioritātēm, savukārt Gantt laika skala parāda, ko tas nozīmē ražošanai un piegādēm.

Kas ir aptuvenā ražošanas jaudas plānošana?

RCCP pārbauda, vai jauda ir pietiekama ražošanas pamatplāna (MPS) izpildei, pievēršoties resursiem, kas varētu kavēt tā īstenošanu. Tā var būt iekārtu grupa, kas veido šauro vietu, specializēta montāžas komanda, krāsns vai ražošanas līnija ar ierobežotu jaudu.

Galvenais jautājums ir konkrēts: cik liela šī resursa jauda katrā plānošanas periodā būs vajadzīga MPS izpildei un cik reāli varēsiet nodrošināt?

Šī plānošana ir aptuvena, jo būtiskas neatbilstības var konstatēt, nenosakot katras operācijas izpildes secību. Jūs izvēlaties kritiskos resursus un izmantojat vienkāršotu modeli, lai aprēķinātu nepieciešamo jaudu. Tāpēc RCCP ir noderīga, kamēr vēl ir laiks mainīt ražošanas saistības, organizēt papildu maiņas vai apspriest apakšuzņēmēju piesaisti.

Daudziem ražotājiem ir lietderīgi plānot pa nedēļām, taču RCCP nav noteikta universāla nedēļu vai mēnešu skaita. Izvēlieties plānošanas horizontu, kas aptver laiku, uz kuru attiecas vajadzīgie lēmumi, un tādus periodus, kuros ir redzamas ar šiem lēmumiem novēršamās pārslodzes. Jaudas izmaiņas, kuru ieviešanai vajadzīgs ilgs laiks, jāparedz agrāk nekā virsstundu maiņa.

RCCP vieta plānošanā: MPS, MRP, CRP un ražošanas grafiki

Katrs no šiem plānošanas procesiem atbild uz citu jautājumu:

Process	Galvenais jautājums	Tipiskā detalizācijas pakāpe
Ražošanas pamatplāna sastādīšana	Kādi produkti, kādā daudzumā un kuros periodos jāražo?	Pamatplānā iekļautie produkti un plānotais pabeigtās produkcijas daudzums
Aptuvenā ražošanas jaudas plānošana	Vai galveno resursu jauda ir pietiekama ražošanas pamatplāna izpildei?	Kritisko resursu noslodze pa periodiem
Materiālu vajadzību plānošana (MRP)	Kādi materiāli un komponenti ir vajadzīgi un kad?	Vajadzības, kas aprēķinātas pēc produktu struktūras un piegādes datiem
Jaudas vajadzību plānošana (CRP)	Kāda jauda nepieciešama detalizētā materiālu plāna izpildei?	Detalizētākas jaudas vajadzības operāciju un darba centru līmenī
Detalizētu ražošanas grafiku sastādīšana	Kur un kad tiks izpildīts katrs ražošanas uzdevums?	Darba stacijas, operācijas, maiņas, savstarpējās atkarības un ražošanas uzdevumu prioritātes

MPS un RCCP jāizmanto cikliski, ņemot vērā pārbaudes rezultātus. Ja pārbaudē atklājas, ka jaudas nepietiek, pārskatiet piedāvāto plānu vai pieejamo jaudu un pārbaudiet vēlreiz. Nenododiet pārslodzi radošu ražošanas pamatplānu turpmākai plānošanai, cerot, ka detalizēta grafika sastādīšana radīs trūkstošās stundas.

Svarīga ir arī pretējā saikne: ja, sastādot detalizētu grafiku, atklājas šaurā vieta, kas atkārtojas, ņemiet to vērā jaudas pieņēmumos. Resurss, kas pagājušā ceturkšņa produktu sortimentam nešķita kritisks, nākamajā RCCP pārbaudē var būt jāiekļauj.

Kā aptuveni aprēķināt nepieciešamo ražošanas jaudu

Par pamatu ņemiet MPS norādītos ražošanas apjomus, nepieskaitot tiem vēl arī pārdošanas pieprasījumu. Pamatplānā jau jābūt atspoguļotam lēmumam par to, cik ražot. Atkārtoti ieskaitot to pašu pieprasījumu, noslodze tiek mākslīgi palielināta.

Modelim, kurā aprēķinus veic stundās:

Nepieciešamās resursa stundas = summa (MPS daudzums × resursa stundas uz vienību) + atsevišķi modelētās pārregulēšanas stundas, ja tādas ir.

Veiciet šo aprēķinu katram izvēlētajam resursam un periodam. Pēc tam salīdziniet rezultātu ar pieejamo jaudu tajā pašā mērvienībā:

Jaudas noslodze = nepieciešamās stundas ÷ pieejamās stundas × 100%.

Noslodze virs 100% norāda uz pārslodzi atbilstoši izmantotajiem pieņēmumiem. Noslodze zem 100% nozīmē, ka kopējais darba apjoms iekļaujas pieejamajā jaudā, taču tas nepierāda, ka katru ražošanas uzdevumu varēs pabeigt tā noteiktajā termiņā.

Veiciet aprēķinu piecos soļos:

1. Izvēlieties kritiskos resursus. Iekļaujiet iekārtas, darbinieku prasmes vai līnijas, kas var ierobežot spēju izpildīt uzņemtās saistības. Neaprobežojieties ar visas rūpnīcas kopējo jaudu, kur viena resursa pārslodzi var paslēpt cita resursa brīvā jauda.

2. Nosakiet resursu vajadzības. Katram pamatplānā iekļautajam produktam izmantojiet pēc vienotiem principiem veidotu jaudas vajadzību sarakstu vai resursu profilu. Iekārtstundas un cilvēkstundas uzskaitiet atsevišķi. Iekļaujiet attiecīgos komponentu izgatavošanas darbus, neieskaitot tos atkārtoti citur.

3. Ieplānojiet noslodzi pareizajā periodā. Ja kritiska operācija jāveic pirms gatavā produkta nodošanas termiņa, pārbīdiet attiecīgo jaudas vajadzību uz agrāku laiku. Pretējā gadījumā ērtais aprēķins pēc produkta pabeigšanas nedēļas var paslēpt jaudas trūkumu agrākā periodā.

4. Aprēķiniet reāli pieejamo jaudu. Ņemiet vērā darba kalendāru, personāla pieejamību un plānotās dīkstāves. Darbības efektivitātes korekcijas piemērojiet konsekventi un neatņemiet vienu un to pašu jaudas zudumu divreiz.

5. Izvērtējiet neatbilstības un atkārtojiet plāna aprēķinu. Fiksējiet ierosināto rīcību, resursu un periodu, ko tā ietekmēs, kā arī pārskatīto noslodzi. Ja nav saskaņota risinājuma, pārslodze joprojām paliek pārslodze.

Ja līniju vislabāk plānot produkcijas vienībās, izmantojiet salīdzinājumu pēc ražīguma: salīdziniet plānoto vienību skaitu ar attiecīgajā periodā sasniedzamo apjomu. Pārliecinieties, ka ražīguma rādītājs atbilst produktu sortimentam, jo dažādus produktus ne vienmēr var uzskatīt par līdzvērtīgām vienībām.

Kuru RCCP metodi izvēlēties?

Trīs izplatītas pieejas piedāvā izvēli starp aprēķina vienkāršību un precīzāku noslodzes ainu:

• Jaudas plānošanā ar kopējiem koeficientiem (CPOF) MPS pārrēķina kopējā darba apjomā un pēc tam sadala pēc resursu vēsturiskajām noslodzes proporcijām. Tas ir ātrs aptuvens aprēķins, taču, mainoties produktu sortimentam, vēsturiskās proporcijas var būt maldinošas.
• Jaudas vajadzību saraksti nosaka katram produktam nepieciešamās kritisko resursu stundas. Tie parāda, kāpēc divi ražošanas pamatplāni ar vienādu kopējo apjomu var radīt ļoti atšķirīgas šaurās vietas.
• Resursu profili šīs vajadzības arī sadala laikā, ņemot vērā, cik ilgi pirms produkta pabeigšanas katrs resurss būs vajadzīgs. Tie palīdz atklāt kritiskas operācijas, kas jāveic agrākā periodā nekā tas, kurā paredzēta gatavā produkta pabeigšana.

Izmantojiet vienkāršāko modeli, kas sniedz pietiekami skaidru priekšstatu vajadzīgā lēmuma pieņemšanai. Aprēķins pēc jaudas vajadzību saraksta ir labs sākumpunkts, ja dažādiem produktiem vajadzīga atšķirīga kopīgo resursu jauda. Ja ražošanas maršruts aptver vairākus plānošanas periodus, iekļaujiet attiecīgās laika nobīdes.

RCCP piemērs: nedēļa, kurā trūkst 19 iekārtstundu

Iedomājieties ražotāju, kas izgatavo divus sūkņu mezglus — A un B. Abiem izmanto vienu un to pašu mehāniskās apstrādes iekārtu grupu un montāžas komandu. Šajā vienkāršotajā piemērā kritiskos darbus veic tajā pašā nedēļā, kurā produktu pabeidz, un laika normas uz vienību jau ietver pieņemto pārregulēšanas laika daļu.

Produkts	Mehāniskās apstrādes iekārtstundas uz vienību	Montāžas cilvēkstundas uz vienību	1. nedēļas MPS	2. nedēļas MPS	3. nedēļas MPS
A	0,40	0,25	120	180	100
B	0,75	0,50	80	100	80

Mehāniskās apstrādes iekārtu grupā ir divas iekārtas. Katra no tām darbojas piecas dienas nedēļā divās astoņu stundu maiņās. Jauda atbilstoši darba kalendāram ir 2 iekārtas × 2 maiņas dienā × 8 stundas maiņā × 5 dienas = 160 mašīnstundas. Piemērojot plānošanas koeficientu 80%, nedēļā izmantojamā jauda ir 128 mašīnstundas. Šajā koeficientā jau ir ņemti vērā paredzamie jaudas zudumi, tāpēc tos atkārtoti neatskaita.

Montāžas komandai pieejamā jauda ir 96 cilvēkstundas nedēļā; tā aprēķināta atsevišķi, ņemot vērā komandas personālu un darba kalendāru.

2. nedēļā mehāniskajai apstrādei nepieciešams:

(180 × 0,40) + (100 × 0,75) = 147 iekārtstundas.

Tas ir par 19 stundām vairāk nekā pieejamās 128 stundas. Jaudas noslodze, noapaļojot līdz vienai zīmei aiz komata, ir 114,8%.

Kritiskais resurss	Nedēļā pieejamās stundas	1. nedēļā nepieciešamās stundas	2. nedēļā nepieciešamās stundas	3. nedēļā nepieciešamās stundas
Mehāniskās apstrādes iekārtu grupa	128	108	147	100
Montāžas komanda	96	70	95	65

Montāžai jaudas pietiek katrā nedēļā, taču tās brīvās cilvēkstundas nevar aizstāt mehāniskās apstrādes mašīnstundas. Arī 3. nedēļas brīvā iekārtu jauda nepalīdz izpildīt 2. nedēļā solīto piegādi, ja vien netiek mainīts piegādes datums.

Konstatēta pārslodze — jāpieņem lēmums

Viena iespēja ir 2. nedēļā nodrošināt vēl 19 izmantojamas mehāniskās apstrādes stundas. Vēl jāpārbauda izmaksas un personāla pieejamība, taču vajadzīgais jaudas palielinājums ir skaidrs.

Otra iespēja ir 50 izstrādājuma A vienības saražot 1. nedēļā, nevis 2. nedēļā. Tādējādi uz agrāku laiku tiek pārceltas 20 mehāniskās apstrādes mašīnstundas un 12,5 montāžas cilvēkstundas:

Kritiskais resurss	Pārskatītā 1. nedēļas slodze	Pārskatītā 2. nedēļas slodze	Nedēļas jauda
Mehāniskās apstrādes iekārtu grupa	128	127	128
Montāžas komanda	82,5	82,5	96

Pārskatītajā MPS izstrādājuma A daudzumi ir 170, 130, 100; izstrādājuma B daudzumi nemainās: 80, 100, 80. Kopējais ražošanas apjoms trīs nedēļās paliek nemainīgs. Šajā modelī pārslodze ir novērsta, taču 1. nedēļā mehāniskajai apstrādei nav papildu rezerves zudumiem, kas pārsniegtu jaudas aprēķinā jau ņemtos vērā.

Tāpēc ražošana agrāk par plānoto ir uzņēmuma saimniecisks lēmums, nevis risinājums bez papildu izmaksām. Materiāli vajadzīgi agrāk, jāatrod vieta mezglu glabāšanai, un izstrādājuma pieprasījumam un specifikācijai jāattaisno agrāka ražošana. Salīdziniet šīs izmaksas ar virsstundu darbu, apakšuzņēmēju piesaisti vai vienošanos par piegādes termiņa maiņu.

RCCP ļauj konkrēti izvērtēt alternatīvas. Taču tā neizlemj, kuru saistību izpilde jūsu uzņēmumam ir vērtīgākā.

Kāpēc pozitīvs RCCP pārbaudes rezultāts negarantē savlaicīgu piegādi

Pārskatītajā piemērā slodze nepārsniedz neviena no abiem resursiem pieejamo nedēļas jaudu. Tagad iedomājieties, ka materiāls vienam no 1. nedēļas pasūtījumiem pienāks tikai ceturtdien, bet vairākiem citiem pasūtījumiem tā pati mehāniskās apstrādes iekārtu grupa ir vajadzīga pirms piektdienas montāžas darbiem.

Visas nedēļā pieejamās 128 stundas nav tas pats, kas stundas, kuras vēl atlikušas pēc materiālu saņemšanas. Tagad nozīme ir ražošanas uzdevumu secībai, maiņu sākuma un beigu laikam un darbu nodošanai montāžā. Aptuvenā jaudas pārbaude nevar noteikt šo laika sadalījumu, balstoties tikai uz kopsummām.

Pievērsiet uzmanību četriem iemesliem, kuru dēļ pat sabalansēts jaudas plāns izpildes laikā var izrādīties neīstenojams:

• Darbu laiks perioda ietvaros: vairākiem ražošanas uzdevumiem viens un tas pats resurss ir vajadzīgs vienā dienā.
• Operāciju savstarpējā atkarība: montāžā nevar izmantot brīvo jaudu, kamēr mehāniskajā apstrādē nav pabeigtas vajadzīgās detaļas.
• Resursa piemērotība: citai iekārtai ir brīvas stundas, taču tā nevar veikt vajadzīgo operāciju.
• Apstākļu maiņa: pēc plāna pārskatīšanas materiālu kavējums, iekārtas bojājums vai steidzams pasūtījums liek plānu mainīt.

Šajā posmā jāpāriet no kopējās slodzes pārbaudes uz ražošanas grafiku sastādīšanu ar ierobežotu jaudu. Izmantojiet RCCP sākotnējam lēmumam par saistību uzņemšanos, bet detalizētu grafiku — lai pārbaudītu, kā darbus reāli iespējams savstarpēji saskaņot.

No lēmuma par jaudu līdz grafikam SkyPlanner vidē

SkyPlanner APS ir ieteicamais nākamais solis, ja jūsu plānotāji velta laiku tam, lai šos lēmumus pārvērstu darbu rindās pie iekārtām un pēc katrām ražošanas izmaiņām šīs rindas veidotu no jauna. Saglabājiet RCCP galvenā ražošanas plāna izstrādes procesā un izmantojiet SkyPlanner turpmākai detalizētu ražošanas grafiku sastādīšanai.

Saglabājiet ERP kā uzņēmējdarbības un ražošanas datu avotu. SkyPlanner integrējas ar jebkuru ERP vai MES, izmantojot savu atvērto REST API. Šie dati tiek izmantoti ražošanas grafiku sastādīšanā, tāpēc plānotājam nav atkārtoti jāatjauno plāns manuāli.

Definējiet darba centrus, procesa posmus, maiņas, operatorus un prioritātes. Arcturus aprēķina grafiku, izmantojot iestatīto jaudu, operāciju savstarpējās atkarības un noteikumus. Ja ir ieslēgta materiālu pieejamības ievērošana, darbu laiku ietekmē arī pieejamie materiāli un gaidāmās piegādes. Izveidotos ražošanas uzdevumus un to savstarpējās saites varat apskatīt Gantt laika skalā.

Sūkņu piemērā nākamais praktiskais solis ir sastādīt grafiku pārskatītajiem ražošanas apjomiem un pārbaudīt, kad beigsies mehāniskā apstrāde un montāža. Ja mainās materiālu saņemšanas laiks, atjauniniet piegādes informāciju un pārrēķiniet grafiku. Gantt skats sniedz konkrētu pamatu lēmumam: saglabāt solīto termiņu, mainīt prioritātes vai nodrošināt papildu jaudu.

Tas samazina plānošanas darbu, ko aptuvenais aprēķins neaptver: darbu saskaņošanu starp resursiem un to pielāgošanu, mainoties apstākļiem. Plānotājs nosaka prioritātes, bet Arcturus aprēķina grafiku. Ja vajadzīgos darbus joprojām nav iespējams pabeigt līdz noteiktajiem termiņiem, nepieciešamība pieņemt saimniecisku lēmumu paliek skaidri redzama, nevis paslēpjas aiz sabalansētas nedēļas kopsummas.

KJH-Comp: no aptuvenas nedēļas slodzes uz detalizētu grafiku

Somijas lokšņu metāla izstrādājumu līgumražotājs KJH-Comp jau izmantoja aptuvenu nedēļas noslodzes plānu savā C9000 ERP sistēmā un izklājlapās. Grūtības radīja nākamais solis: klientu pasūtījumi bija jāizpilda konkrētās dienās, bet meistari joprojām manuāli sadalīja ražošanas uzdevumus pa iekārtām. Divi meistari katrs veltīja vismaz pusi sava laika jaudas sadales plānošanai.

Uzņēmums saglabāja savu ERP un ieviesa SkyPlanner ražošanas grafiku sastādīšanai ar ierobežotu jaudu. Publicētajā klienta pieredzes stāstā KJH-Comp apraksta automātisku uzdevumu piešķiršanu iekārtām, agrāku šauro vietu pamanīšanu un mazāku manuālā darba apjomu grafiku sastādīšanā. Atbildību par grafiku sastādīšanu divu meistaru vietā pārņēma viens, bet otrs pārgāja pie citiem uzdevumiem.

KJH-Comp ziņo, ka piegāžu savlaicīgums no aptuveni 50% pieaudzis līdz pat 98% 2026. gadā. Tā ir uzņēmuma pieredze ar paša ieviesto risinājumu. RCCP pārbaudes kontekstā būtiski ir tas, kādu praktisku problēmu izdevās atrisināt: informāciju par nedēļas noslodzi sāka izmantot saskaņotai ikdienas darbu plānošanai, nevis atstāja meistaru ziņā vēl vienu darbu rindu manuālu veidošanu.

Pārvērtiet nākamo jaudas pārbaudi praktiskā rīcībā

Nākamajā MPS pārskatīšanā nosakiet kritisko resursu ar lielāko jaudas iztrūkumu. Vienojieties, vai pārcelt ražošanu, palielināt izmantojamo jaudu vai mainīt solītos nosacījumus, un tad pārrēķiniet aptuveno slodzi. Pirms pārskatīto darbu nodošanas izpildei pārbaudiet to detalizēto laika sadalījumu, ņemot vērā citus ražošanas uzdevumus un materiālu pieejamību.

Izmantojiet SkyPlanner, lai šo pēdējo soli paveiktu ātrāk un ar lielāku ieguvumu. Sāciet izmēģinājumu ar demonstrācijas datiem, lai iepazītu grafiku sastādīšanas procesu, vai piesakiet demonstrāciju, kurā pievērsties jūsu šaurajai vietai, maiņām un solītajiem piegādes termiņiem. Sagatavojiet ražošanas plānu, kuru vēlaties īstenot, un uzziniet, kā Arcturus un Gantt laika skala palīdz to pārvērst grafikā, ko jūsu komanda var izmantot darbā.