Savienojas ar ERP un MES sistēmām, piemēram

APS un plānošana

Agregētā ražošanas plānošana: nemainīgs apjoms, pielāgošanās pieprasījumam vai jaukta stratēģija?

Pieprasījuma maksimumam veidot krājumus vai palielināt jaudu? Salīdziniet agregētās ražošanas plānošanas stratēģijas piemērā un pārvērtiet plānu darbu grafikā.

Jussi Mäntylä Ražošanas plānošanas speciālists, SkyPlanner Atjaunināts 2026. gada 20. oktobris 11 min lasīšanai
Stored blue housings and additional production equipment illustrate two ways to prepare for a demand peak.
Šajā rakstā
  1. Ko nosaka agregētais ražošanas plāns
  2. Agregētās ražošanas plānošanas stratēģijas: nemainīgs apjoms, pielāgošanās pieprasījumam un jaukta pieeja
  3. Nemainīga apjoma stratēģija: saražot pirms pieprasījuma maksimuma
  4. Pielāgošanās pieprasījumam: mainīt ražošanas apjomu
  5. Jaukta stratēģija: noteikt krājumu un elastīgās jaudas lomu
  6. Agregētās ražošanas plānošanas piemērs: kā nosegt pieprasījuma maksimumu?
  7. Kā izvēlēties īstenojamu stratēģiju
  8. Pārvērtiet izvēlēto stratēģiju ražošanas grafikā ar SkyPlanner
  9. Kā pārskats par jaudu katrā maiņā mainīja darbu uzņēmumā Fredman Operations
  10. Iekļaujiet nākamo pieprasījuma maksimumu savā plānā

Sākums » Resursi » Agregētā ražošanas plānošana: nemainīgs apjoms, pielāgošanās pieprasījumam vai jaukta stratēģija?

Aptuvenais lasīšanas laiks: 11 minūtes

Agregētā ražošanas plānošana nosaka produktu saimju ražošanas apjomus, nodrošināmo jaudu un paredzamos krājumus vai neizpildīto pasūtījumu apjomu vidējā termiņā — parasti aptuveni 3–18 mēnešiem. Tā atbild uz praktisku jautājumu: ja pieprasījums aug un krītas, vai saglabāt nemainīgu ražošanas apjomu, pielāgot to pieprasījumam vai apvienot abas pieejas?

Pieprasījuma svārstības kaut kā ir jākompensē. Ražojot nemainīgā tempā, pirms pieprasījuma maksimuma var uzkrāt produkciju. Pielāgojot ražošanas apjomu pieprasījumam, šādi krājumi neveidojas, taču ir vajadzīga jauda, kuru tiešām iespējams palielināt un samazināt. Jaukta stratēģija šo slodzi sadala starp krājumiem un elastīgu ražošanu.

Pareizā izvēle palīdz nodrošināt piegādes, nemaksājot par krājumiem, kurus nevarēsiet izmantot, vai jaudu, kuru nevarēsiet nodrošināt. SkyPlanner palīdz šo izvēli īstenot ražošanā: tā mākslīgais intelekts grafiku sastādīšanai Arcturus saskaņo plāna pamatā esošos pasūtījumus ar jūsu darba vietām, maiņām, operatoriem un prioritātēm. Jūs tērējat mazāk laika, salāgojot mēneša ražošanas apjoma mērķi ar darbu rindām pie atsevišķām iekārtām.

Ko nosaka agregētais ražošanas plāns

Agregētais ražošanas plāns aptver plašāku mērogu nekā atsevišķs ražošanas uzdevums. Tas nenosaka, kurām iekārtām piešķirt otrdienas operācijas, bet gan paredz, kā produktu saimei organizēt ražošanu un izmantot resursus: cik saražot katrā periodā, kādus krājumus uzturēt un kad būs vajadzīga papildu jauda.

Grupējiet produktus, kuru ražošanas prasības ļauj veikt jēgpilnu salīdzinājumu. Līdzīgu produktu saimei apjomu var mērīt vienībās. Ja izmēri vai ražošanas maršruti būtiski atšķiras, izvēlieties piemērotu kopīgu mērvienību, piemēram, normstundas attiecīgajam resursam. Saskaitot mazu detaļu un sarežģītu mezglu kā divas līdzvērtīgas vienības, var nepamanīt jaudas problēmu.

Dalījums pa mēnešiem palīdz saskatīt sezonālās izmaiņas, taču plānošanas horizontam jāaptver lēmumi, kas jums jāpieņem. Darbinieku apmācība, piegādātāju jaudas nodrošināšana un materiālu sagatavošana pieprasījuma maksimumam jāsāk laikus — daudz agrāk nekā rītdienas darbu secības maiņa.

Agregētā ražošanas plānošana arī sasaista vairākus plānošanas procesus:

  • S&OP apvieno lēmumus par pieprasījumu, piegādēm un finansēm saskaņotā uzņēmuma darbības plānā. Šajā procesā var izstrādāt un apstiprināt agregētā līmeņa ražošanas stratēģiju.
  • Ražošanas pamatplāns (MPS) konkretizē vispārējo virzienu, nosakot izvēlēto produktu daudzumus un datumus, kad tiem jābūt pieejamiem.
  • Aptuvenā jaudas plānošana (RCCP) pārbauda, vai kritisko resursu jauda ir pietiekama piedāvātā ražošanas pamatplāna izpildei.
  • Detalizēta ražošanas grafika sastādīšana ieplāno no šiem plāniem izrietošās operācijas pieejamajā resursu darba laikā.

Šie plānošanas līmeņi sniedz informāciju cits citam. Ja pasūtījumu izpildes grafikam atkārtoti vajag vairāk virsstundu, nekā paredzēts agregētajā ražošanas plānā, pārskatiet stratēģiju, nevis prasiet, lai cehs bezgalīgi kompensētu šo starpību.

Agregētās ražošanas plānošanas stratēģijas: nemainīgs apjoms, pielāgošanās pieprasījumam un jaukta pieeja

Galvenā atšķirība ir tajā, ko jūs pieļaujat mainīt, kad mainās pieprasījums.

StratēģijaKas paliek samērā nemainīgsKas kompensē pieprasījuma svārstībasGalvenais kompromiss
Nemainīgs ražošanas apjomsRažošanas tempsKrājumi vai apzināti pieļauts neizpildīto pasūtījumu apjomsStabila darbība pretstatā krājumu izmaksām un pieprasījuma riskam
Pielāgošanās pieprasījumamRažošanas apjoms cieši atbilst katra perioda pieprasījumamDarba stundas, darbinieku skaits vai cita izmantojamā jaudaMazāki krājumi pretstatā jaudas maiņas izmaksām un grūtībām
Jaukta stratēģijaIzvēlēts ražošanas pamatapjoms ar kontrolētām izmaiņāmKrājumi apvienojumā ar elastīgu jauduSituācijai piemērotāka pieeja, taču jāsaskaņo vairāki ierobežojumi

Nemainīga apjoma stratēģija: saražot pirms pieprasījuma maksimuma

Nemainīga apjoma stratēģijā ražošanas temps saglabājas stabils, lai gan pieprasījums mainās. Mazāka pieprasījuma periodos saražotais pārpalikums veido krājumus; pieprasījuma maksimuma laikā šie krājumi papildina attiecīgajā periodā saražoto.

Šī pieeja var būt piemērota atkārtoti ražotiem produktiem ar prognozējamu pieprasījumu, ja uzglabāšanas izmaksas ir pieņemamas un ir svarīgi saglabāt darbinieku prasmes. Tā nodrošina stabilāku slodzi iepirkumiem un ražošanai un mazina vajadzību strauji palielināt jaudu īsam sezonas periodam.

Par to jāmaksā ar agrākiem izdevumiem un krājumu risku. Materiāli, darbaspēks un uzglabāšana jāapmaksā vēl pirms pārdošanas. Ja pieprasījums samazinās vai mainās specifikācija, krājumi var kļūt nederīgi. Produktiem ar īsu derīguma termiņu un īpaši pielāgotiem pasūtījumiem šīs pieejas iespējas ir daudz šaurākas.

Ja iepriekšēja ražošana nav iespējama, nemainīgs ražošanas temps pieprasījuma maksimuma laikā var radīt neizpildīto pasūtījumu uzkrājumu. Tas ir lēmums par klientu apkalpošanu, kuram vajadzīgi pieņemami pasūtījumu izpildes laiki, nevis bezmaksas alternatīva krājumiem. Atšķiriet arī nemainīgu darbinieku skaitu no nemainīga ražošanas tempa: mainot virsstundu skaitu, mainās ražošanas apjoms, pat ja darbinieku skaits paliek tāds pats.

Pielāgošanās pieprasījumam: mainīt ražošanas apjomu

Pielāgojoties pieprasījumam, ražošanas apjomu palielina un samazina, lai apmierinātu pieprasījumu katrā periodā. Jaudu var mainīt ar virsstundām, papildu maiņām, pagaidu darbiniekiem vai apakšuzņēmējiem. Darbinieku pieņemšana un atlaišana arī ir iespējami līdzekļi, taču tie nav vienīgais veids, kā pielāgoties pieprasījumam.

Šīs stratēģijas priekšrocība ir mazāks ar krājumiem saistītais risks. Jūs neražojat lielus daudzumus tikai tāpēc, ka prognoze sola tos vēlāk pārdot. Tas ir svarīgi, ja produktu uzglabāšana nav ekonomiski izdevīga vai klientu specifikācijas nav zināmas pietiekami laikus.

Grūtākais ir nodrošināt papildu ražošanas apjomu tieši tad, kad tas vajadzīgs. Kvalificētu operatoru atrašana vai apmācība var prasīt mēnešus. Papildu maiņai vajag cilvēkus, iekārtas, materiālus un atbalsta dienestus, nevis tikai lielāku skaitli jaudas plānā. Arī piegādātājiem sezonas pieprasījuma maksimums var būt tajā pašā laikā.

Uztveriet elastību kā resursu ar saviem ierobežojumiem, kura nodrošināšanai vajadzīgs laiks. Ja plāns paredz pielāgoties pieprasījumam, izmantojot virsstundas, kuras nav iespējams nodrošināt, tas nav risinājums ar maziem krājumiem — tas ir plāns, kurā daļa pieprasījuma paliks neapmierināta.

Jaukta stratēģija: noteikt krājumu un elastīgās jaudas lomu

Jaukta stratēģija apvieno stabilu ražošanas pamatapjomu ar mērķtiecīgām apjoma izmaiņām. Piemēram, pirms pieprasījuma maksimuma varat izveidot daļu krājumu un atlikušo pieaugumu nosegt ar apstiprinātām virsstundām vai apakšuzņēmēju darbu.

Tā ir noderīga, ja neder neviena no abām galējām pieejām. Uzglabāšanas iespējas var būt ierobežotas, savukārt darbinieku skaitu nevar palielināt pietiekami, lai pilnībā nosegtu pieprasījuma maksimumu. Tad jāatbild uz konkrētāku jautājumu: kādu krājumu apjomu ir vērts uzturēt, un cik lielu papildu ražošanas apjomu var droši nodrošināt?

Jaukta stratēģija automātiski nenozīmē lētāko risinājumu. Tā ļauj salīdzināt piemērotāku kombināciju ar alternatīvām, visām izmantojot vienu un to pašu pieprasījumu, apkalpošanas prasības un krājumu mērķi plānošanas perioda beigās.

Agregētās ražošanas plānošanas piemērs: kā nosegt pieprasījuma maksimumu?

Iedomājieties ražotāju, kurš plāno standarta korpusu saimes ražošanu. Pieprasījums ir 800 vienību 1. periodā, 1 200 vienību 2. periodā un 1 600 vienību 3. periodā. Visos periodos darba laiks ir vienāds, un parastā ražošanas jauda ir 1 200 vienību periodā.

Pieņemsim, ka sākuma krājumi ir nulle, brāķa un neizpildītu pasūtījumu nav un pēc 3. perioda mērķis ir nulles krājumu atlikums. Produktus var uzglabāt. Pieņemam, ka katra perioda produkcija ir pieejama laikus, lai apmierinātu attiecīgo pieprasījumu; šis vienkāršotais salīdzinājums nenosaka piegāžu datumus pa dienām.

Visās trijās stratēģijās kopā saražo vienādu daudzumu — 3 600 vienību:

StratēģijaRažošanas apjoms 1. / 2. / 3. periodāKrājumu atlikums 1. / 2. / 3. perioda beigāsKas jānodrošina
Nemainīgs ražošanas apjoms1 200 / 1 200 / 1 200400 / 400 / 0Iepriekš saražoto krājumu uzglabāšana un finansēšana
Pielāgošanās pieprasījumam800 / 1 200 / 1 6000 / 0 / 0Jauda 400 vienībām virs parastā ražošanas apjoma 3. periodā
Jaukta stratēģija1 000 / 1 200 / 1 400200 / 200 / 0Daļa apjoma krājumos un jauda 200 papildu vienībām 3. periodā

Krājumu atlikumu aprēķina šādi:

Krājumu atlikums perioda beigās = krājumu atlikums perioda sākumā + saražotais apjoms − pieprasījums.

Nemainīga ražošanas apjoma stratēģijā 1. perioda beigās krājumos ir 0 + 1 200 − 800 = 400 vienību. 2. periodā šis atlikums nemainās. 3. periodā 400 uzglabātās vienības papildina 1 200 tikko saražotās vienības, apmierinot 1 600 vienību pieprasījumu.

Savukārt kombinētā stratēģija paredz izveidot 200 vienību rezervi. 3. periodā šie krājumi kopā ar 1 400 saražotajām vienībām sedz to pašu pieprasījumu. Salīdzinājumā ar attiecīgajām abām pārējām stratēģijām tā uz pusi samazina gan maksimālo krājumu atlikumu perioda beigās, gan lielāko nepieciešamo papildu ražošanas apjomu.

Tagad pieņemsim, ka vadība atļauj perioda beigās glabāt ne vairāk kā 200 vienību un ražotne 3. periodā spēj saražot tikai 200 papildu vienību. Vienmērīgas ražošanas stratēģija pārsniedz krājumu ierobežojumu, bet ražošanas pielāgošana pieprasījumam pārsniedz papildu jaudas ierobežojumu. Kombinētais variants šajā modelī iekļaujas abos ierobežojumos.

Tātad tas ir īstenojams variants, nevis pierādīti izmaksu ziņā optimāls risinājums. Vēl jāaprēķina alternatīvu izmaksas un jāpārbauda faktiskais produktu sortiments un termiņi. Ja pieprasījuma maksimums izpaliek, arī kombinētā stratēģija neatbrīvo no riska, kas saistīts ar izveidotajiem krājumiem. Ja pieprasījums rodas jau 3. perioda sākumā, papildu produkcijai jābūt gatavai pietiekami agri.

Kā izvēlēties īstenojamu stratēģiju

Sāciet ar vienotiem, saskaņotiem pieprasījuma un krājumu sākotnējiem datiem. Saskaņojiet apstiprinātos pasūtījumus ar atlikušo prognozēto pieprasījumu, lai vienu un to pašu vajadzību neuzskaitītu divreiz. Fiksējiet izmantojamos sākuma krājumus, jau uzņemtās ražošanas saistības un pieļaujamo krājumu vai neizpildīto pasūtījumu atlikumu perioda beigās.

Pēc tam salīdziniet īstenojamus variantus, nevis trīs pievilcīgus kopsummu aprēķinus:

1. Vispirms nosakiet ierobežojumus. Pārbaudiet produktu derīguma termiņus, uzglabāšanas iespējas, apgrozāmo kapitālu, apstiprinātās virsstundas, pieejamās prasmes, piegādātāju pasūtījumu izpildes laikus un to, cik ilgi klienti ir gatavi gaidīt. Izslēdziet variantus, kuriem nepieciešami resursi, ko nevarat nodrošināt.

2. Salīdziniet visas attiecināmās izmaksas. Iekļaujiet ražošanu parastajā darba laikā, apmaksātu dīkstāvi, virsstundas, krājumu uzturēšanu, darbinieku pieņemšanu vai apmācību, ārpakalpojumus un visas pieļautās kavētu piegāžu sekas. Visiem variantiem izmantojiet vienotu izmaksu aprēķina bāzi; neuzskaitiet pamatalgu divreiz, ja tā jau ir iekļauta virsstundu likmē.

3. Pārbaudiet citu pieprasījuma scenāriju. Izvērtējiet, kas notiks, ja pieprasījuma maksimums būs zemāks, augstāks vai iestāsies agrāk. Plāns, kas saskaņā ar vienu prognozi ir nedaudz lētāks, mainoties pieprasījumam, var radīt daudz lielākus nepārdotās produkcijas krājumus vai jaudas trūkumu, ko nespējat novērst.

4. Apstipriniet konkrētu rīcību, ne tikai apjomus. Nosakiet, kurš un līdz kuram laikam nodrošinās papildu maiņu, iegādāsies materiālus vai rezervēs piegādātāja jaudu. Pārskatiet plānu, salīdzinot to ar faktisko pieprasījumu un saražoto apjomu, un skaidri nosakiet, kādos apstākļos tas jāmaina.

Ražošanā pēc pasūtījuma noderīgāks agregētais rādītājs var būt darba slodze un neizpildīto pasūtījumu apjoms, nevis gatavās produkcijas krājumi. Jaudu var plānot, vēl nezinot katru gala izstrādājumu, taču nevar iepriekš saražot klientam pielāgotus produktus, kuru prasības vēl nav zināmas.

Izvēlieties lētāko īstenojamo risinājumu, kas atbilst jūsu saistībām pret klientiem un pieļaujamajam riskam. Pēc tam pārbaudiet, vai ražošanas uzdevumus var izpildīt tādā secībā, kāda nepieciešama šo saistību izpildei.

Pārvērtiet izvēlēto stratēģiju ražošanas grafikā ar SkyPlanner

Kombinētās stratēģijas piemērā 3. periodā jāsaražo 200 papildu vienību. Šis skaitlis kļūst lietderīgs tikai tad, kad papildu apjomam ir nodrošināts ražošanas maršruts cauri visai ražotnei. Vairāk mehāniskās apstrādes stundu nepalīdzēs, ja gala apstrādes jauda jau ir pilnībā noslogota vai materiāls pienāk pēc ražošanai nepieciešamā laika posma.

Izmantojiet SkyPlanner APS, lai sasaistītu apstiprināto ražošanas stratēģiju ar konkrētiem darbiem. Pieprasījuma prognozēšanu un lēmumus par krājumiem un jaudu produktu saimes līmenī saglabājiet savā plānošanas procesā, bet SkyPlanner nododiet ražošanas pasūtījumus šo lēmumu īstenošanai. Tā ir pasūtījumu nodošana grafika sastādīšanai, nevis automātiska produktu saimes prognozes pārvēršana pasūtījumos.

Produkta procesa soļus, to ilgumu, piemērotās darbstacijas, materiālus un materiālu specifikācijas konfigurē vienreiz. Katra pasūtījuma pozīcija pārņem attiecīgā produkta ražošanas maršrutu, savukārt tās daudzums un piegādes datums nosaka jauno vajadzību. Arcturus sastāda kopīgu grafiku visiem pasūtījumiem, tāpēc vienas produktu saimes pieprasījuma maksimums tiek vērtēts kopā ar citiem darbiem, kas pretendē uz tiem pašiem resursiem.

Īstenojot kombinēto stratēģiju, līdzās esošajiem pasūtījumiem atspoguļojiet apstiprināto papildu darba laiku attiecīgajās maiņās un operatoru pieejamībā. Ja ir ieslēgta materiālu pieejamības ievērošana, arī reģistrētā materiālu pieejamība ietekmē darbu sākuma laiku. Pārrēķiniet grafiku un sekojiet ieplānotajām operācijām Gantt laika skalā.

Tad varat izvērtēt jautājumu, uz kuru agregētā tabula nevar atbildēt: vai korpusi būs gatavi vajadzīgajā laikā, un kā tas ietekmēs pārējos pasūtījumus? Ja kāds ierobežojums neļauj sasniegt mērķi, izlemiet, vai mainīt prioritātes, nodrošināt citu jaudu vai pārskatīt uzņemtās ražošanas saistības. Arcturus veic grafika aprēķinus, bet šie lēmumi paliek jūsu ziņā.

SkyPlanner var integrēt ar jebkuru ERP vai MES, izmantojot tā atvērto REST API. Varat turpināt izmantot esošo uzņēmuma sistēmu, kamēr SkyPlanner samazina manuālo darbu, kas vajadzīgs, lai apstiprinātos apjomus iekļautu ražošanā un pielāgotu grafiku apstākļu izmaiņām.

Kā pārskats par jaudu katrā maiņā mainīja darbu uzņēmumā Fredman Operations

Pieaugot pasūtījumu apjomam, Somijas ražotājam Fredman Operations, kas ražo virtuves un iepakojuma preces, bija vajadzīgs skaidrāks pārskats par jaudu katrā maiņā. Iepriekš darba kartītes starp sistēmām pārvietoja manuāli, un plānotājs noteica ražošanas uzdevumu prioritātes bez precīza pārskata par iekārtu pieejamību.

Ieviešot SkyPlanner, uzņēmums savienoja L7 un LTR un ieguva vienotu Gantt skatu, kurā redzamas iekārtas, brīvā un rezervētā jauda, kā arī ražošanas uzdevumu izpildes gaita. Fredman ziņo, ka virsstundas nepieciešamas retāk un uz grafika izmaiņām var reaģēt ātrāk.

Ar šādu pārskatu ražošanā var pamatotāk reaģēt uz pieprasījuma maksimumu: vispirms izvērtējiet darbus un pieejamo jaudu kopumā, pirms uzskatāt papildu virsstundas par vienīgo risinājumu.

Iekļaujiet nākamo pieprasījuma maksimumu savā plānā

Pirms apstiprināt nākamo sezonas mērķi, noskaidrojiet, kā kompensēsiet pieprasījuma svārstības. Ja atbilde ir krājumi, pārbaudiet, vai produktus ir vērts ražot iepriekš. Ja tā ir papildu jauda, nodrošiniet vajadzīgos cilvēkus un resursus. Ja izmantosiet abus risinājumus, skaidri nosakiet ierobežojumus.

Pēc tam izmantojiet SkyPlanner, lai sasaistītu šos lēmumus ar pasūtījumiem, kas jūsu komandai jāizpilda. Piesakieties demonstrācijai un sagatavojiet vienas produktu saimes pieprasījuma profilu, apstiprinātos ražošanas apjomus un to izpildei paredzētās maiņas. Tas dos konkrētu pamatu, lai redzētu, kā Arcturus un Gantt grafiks var samazināt darbu, kas nepieciešams, lai mēneša plānu īstenotu ražotnē. Ja vispirms vēlaties iepazīt grafika sastādīšanas darbplūsmu, sāciet izmēģinājumu ar demonstrācijas datiem.

Jussi Mäntylä

Ražošanas plānošanas speciālists, SkyPlanner

Ļaujiet SkyPlanner piedāvāt labāku plānu jūsu rūpnīcai

Izmēģiniet MI atbalstītu grafiku sastādīšanu ar saviem ražošanas datiem, kamēr kontrole paliek jūsu komandai.